Ziņas

"Zaļā koridora” programma ir pēdējā cerība nodarbināt cilvēkus ar ierobežotām iespējām Latvijā

  Viena no veselas un attīstītas sabiedrības pazīmēm ir iekļaujoša un empātiska attieksme pret cilvēkiem, kuriem, iespējams, dzīvē paveicies mazāk. Latvijā pie iekļaujošas sabiedrības veidošanas tiek strādāts dažādos līmeņos vēl kopš neatkarības atjaunošanas laikiem, tomēr realitātē pārmaiņas notiek ļoti lēni, un cilvēku skaits, kuriem sociālā atstumtība ir ikdienas realitāte, joprojām ir šokējoši liels. Sociālā uzņēmuma “Faveo” valdes priekšsēdētāja Ieva Rosne skaidro, kāpēc esošā sistēma nestrādā un cilvēki ar ierobežotām iespējām joprojām nav spējīgi Latvijā atrast algotu darbu, un kādi ir potenciālie risinājumi.   Viena no iedzīvotāju grupām, kurai sociālās atstumtības risks ir izteikti augsts, ir cilvēki ar invaliditāti, tai skaitā ar garīga rakstura traucējumiem (GRT – gan cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, gan ar mentālās veselības traucējumiem), it īpaši jautājumos, kas skar šo cilvēku nodarbinātību vai jēgpilnu nodarbošanos.   2022. ga

Dalība "The Nordic Network of Disability Research" zinātniskajā konferencē Isladnē. Pārdomas un secinājumi par Skandināvijas pieredzi.

  Maijā tika aizvadītas trīs intensīvas un piesātinātas darba dienas Islandē, piedaloties The Nordic Network of Disability Research konferenc. Pirmo reizi piedalījos zinātniskajā konfernecē, bet tā kā studēju Latvijas Mākslas akadēmijas dokotrantūrā, šis ir obligāts priekšnoteikums, lai varētu aizstāvēt doktora disertāciju.   Islandē gan lasīju referātu, daloties savā pieredzē veidojot FAVEO nodarbinātības modeli, gan noklausījos neskaitāmus referātus par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu un nodarbinātību no Skandināvijas vadošajiem pakalpojumu sniedzējiem un zinātniekiem nonācu pie vairākiem secinājumiem. 1. Terminoloģija. Visur plaši izmanto terminu intelektuāla invaliditāte (intelectulal disability) vai runājot par intelektuālās attīstības traucējumiem vai mentāla invaliditāte (mental disability), runājot par psihiskām saslimšanām Latvijā izmantotais apzīmējums “garīga rakstura traucējumi” pat ultra iekļaujošajiem un tolerantajiem skandināviem lika izbrīnā saraukt uzacis, jo: 1)

Divdesmit pieci tūkstoši ar "neredzamiem cilvēkiem" jeb kāpēc esošā sistēma nefunkcionē

Veselas un attīstītas sabiedrības viena no pazīmēm ir iekļaujoša un empātiska attieksme pret cilvēkiem, kuriem, iespējams dzīvē paveicies mazāk . Tā tas ir un tā tam būtu jābūt, to neviens nevar noliegt un it kā tas nav pat daudz prasīts, vai ne?     Tāpēc vajag sniegt atbalstu un ieviest mehānismus, un, lai būtu pavisam droši, ka visi tiks iekļauti un integrēti, neviens netiks aizmirsts,   šos jautājumus jau gadu desmitiem regulē dažādi normatīvie akti, kas balstīti visā pasaulē atzītās patiesībās. Tie tiek atkal un atkal iekļauti politiskajās vadlīnijās.   Pie šiem jautājumiem kopš Latvijas neatkarības atgūšanas aktīvi strādā neskaitāmas valsts un pašvaldību iestādes , kuru nosaukumos lepni virknējas tādi vārdi kā integrācija, labklājība, sabiedrība, nodarbinātība.   Lai vēl labāk varētu realizēt uzstādītos mērķus regulāri tiek veikti pētījumi, rakstītas atskaites un izdoti bukleti. Tiek organizētas diskusijas un konferences, kurās vadošie nodaļu vadītāji nu jau trīsdes

Par cilvēku ar GRT (ne)izglītību un (ne)nodarbinātību Latvijā. Ieskats realitē

Viņam ir 22 gadi, viņš ir stalts jaunietis pašā spēku plaukumā. Viņam visu dienu jāpaliek mājās, bet viņš nevar palikt viens. Viņam ir smagi intelektuālās attīstības traucējumi. “Mammu, uz kurieni mēs šodien varētu aizbraukt, ko mēs šodien darīsim, mammu, aizbrauksim uz skolu…?.”   jautājumi katru dienu birst kā no pārpilnības raga, tikai atbilžu nav.   Nīkstot bezdarbībā jaunieša mentālā veselība pasliktinās, iezīmējot nākotnes perspektīvas drūmos toņos. Oficiālie dati liecina, ka Latvijā ir vismaz 27870 cilvēki ar   invaliditāti ar GRT [1] , no kuriem nav   nodarbināti 85,5 %   tātad 23 700 cilvēki, savukārt   77% no šo cilvēku kopējā skaita   dzīvo ģimenēs. [2] [3] Cilvēki ar GRT   ir termins ar kuru tiek apvienotas divas lielas un ļoti dažādu cilvēku grupas, iekļaujot gan cilvēkus ar psihosociāliem traucējumiem (kā šizofrēnija, depresija, bipolāri traucējum i u.c.), gan cilvēkus ar intelektuālās attīstības traucējumiem (IAT). [4] Cilvēki ar IAT attīstās l