Par cilvēku ar GRT (ne)izglītību un (ne)nodarbinātību Latvijā. Ieskats realitē
Viņam ir 22 gadi, viņš ir stalts jaunietis pašā spēku plaukumā. Viņam visu dienu jāpaliek mājās, bet viņš nevar palikt viens. Viņam ir smagi intelektuālās attīstības traucējumi. “Mammu, uz kurieni mēs šodien varētu aizbraukt, ko mēs šodien darīsim, mammu, aizbrauksim uz skolu…?.” jautājumi katru dienu birst kā no pārpilnības raga, tikai atbilžu nav. Nīkstot bezdarbībā jaunieša mentālā veselība pasliktinās, iezīmējot nākotnes perspektīvas drūmos toņos. Oficiālie dati liecina, ka Latvijā ir vismaz 27870 cilvēki ar invaliditāti ar GRT [1] , no kuriem nav nodarbināti 85,5 % tātad 23 700 cilvēki, savukārt 77% no šo cilvēku kopējā skaita dzīvo ģimenēs. [2] [3] Cilvēki ar GRT ir termins ar kuru tiek apvienotas divas lielas un ļoti dažādu cilvēku grupas, iekļaujot gan cilvēkus ar psihosociāliem traucējumiem (kā šizofrēnija, depresija, bipolāri traucējum i u.c.), gan cilvēkus ar intelektuālās attīstības traucējumiem (IAT). [4] Cilvēki ar IAT attīstās l